Pamodos pirms sešiem, ārā līst. Visapkārt viens vienīgs pelēcīgums, bet man priecīgs prāts. Patiesībā uzreiz jāatzīst, ka jūtos nedaudz neveikli rakstot savas pārdomas te, jo kopš 2002. gada cītīgi to darīju dažāda izmēra un formāta kladēs. Laika trūkuma dēļ pusgadu nebiju rakstījusi neko nedz savā dienasgrāmatā, nedz internetā..līdz vakardienai. Man atkal sagribējās rakstīt kaut ko, nezin ko. Neesmu nedz modes blogere vai tamlīdzīgi, vienkārši dalīšos savās parastajās pārdomās šeit.
Papīrs, pildspalva pret datoru un internetu. Kas ir labāk, kā domā Tu?
Man pašai vienmēr licies, ka uz papīra rakstītajam piemīt kaut kāda zināma veida burvība, ir labāk sajūtams tā brīža noskaņojums un sajūtas. Ir vieglāk tikt līdzi savām domām un daudz brīvāk ļauties savam domu lidojumam. Bet varbūt tā ir tikai man..es nezinu. Šobrīd man gribās vilkt paralēles ar digitālajām fotogrāfijām, apskatot, tās ievietotas datorā es vienkārši veros bildēs un cilvēkos. Pazīstamos, bet reizē svešos. Savukārt vecās, labās bildes ir glīti sakārtotas albumos, tās apskatoties pārņem savādas pārdomas par laiku un vietām, kur tās uzņemtas. Fotogrāfijas var aptaustīt un tas piedod tām to savādo burvību un raisa pilnīgi citas domas, nekā skatoties datorā uz tām. Tās šķiet tuvākas un personīgākas. Saistošākas. Man pašai datorā glabājās tūkstošiem neizdrukātas fotogrāfijas un tās droši vien nekad arī netiks izdrukātas, jo tas nav lēts prieks un nebūt nav arī nepieciešams. Bet bildes no svarīgām, tuvām un sev mīļām vietām un notikumiem es cenšos izdrukāt un laiku pa laikam aplūkot un aptaustīt, kā arī domās atgriezties tajās vietās un laikā. Pakavēties atmiņās.
Ja arī Tu piešķir nozīmi taustāmām lietām un Tev tas ir svarīgi vai varbūt pilnīgi pretēji... Tu uzskati, ka fotogrāfiju izdrukāšana ir lieka laika un līdzekļu tērēšana? Padalies savos komentāros zem šī ieraksta?! :)
L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru